Ārzemju tēlniecība

Ārzemju mākslas muzeja skulptūru krājumā ir 488 darbi, no kuriem 154 ir oriģināli, bet 334 ģipša nolējumi.

Muzeja oriģināldarbu krājumā ir 19. un 20. gadsimta dažādu skolu autoru darbi, kas pārstāv dažādus stilus un žanrus.

Par krājuma pamatu kļuva Valsts mākslas muzeja 20. gadsimta 20. -30. gadu ieguvumi, piemēram, beļģu tēlniecība (1927.g.), ko pārstāv 9 skulptūras, kas raksturo dažādus modernisma virzienus (piemēram, Emīla Petū darbi).

Pēc Otrā pasaules kara (1946.g.) muzeja skulptūru krājumu papildināja Kurzemes provinces muzeja kolekcija, kas savulaik Jelgavā nonāca no baronu Līvenu dzimtas.

50. - 80. gados tēlniecība paplašinājusies no iepirkumiem un mākslinieku dāvinājumiem.

Ģipša nolējumu krājums ir Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktora V.Neimaņa Senās Grieķijas, Romas un renesanses laika skulptūru pasūtījums Ķelnes centrālajai oriģināllējumu un klasisko skulptūru reproducēšanas darbnīcai un Sanktpēterburgas porcelāna manufaktūrai (1910., 1911. g.). No 1906. līdz 1946. gadam ģipša nolējumi tika eksponēti Rīgas pilsētas mākslas muzejā.

No 1950. līdz 1955. gadam muzeja skulptūru krājums palielinājies ar Senās Ēģiptes un antīkās tēlniecības darbiem no Latvijas Universitātes mākslas kabineta. Pēckara periodā turpinājās muzeja skulptūru krājuma veidošanās, un kolekciju papildināja darbi no Valsts Ermitāžas, kā arī pirkumi no privātpersonām un valsts iestādēm. 1946.gadā kolekcijā iegūts marmorā veidots antīks sievietes torss, kas attiecināms uz 1. - 2. gadsimtu pēc Kristus.

Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā atrodas 109 darbi. Izveidotas Senās Ēģiptes, Divupes, antīkās mākslas, viduslaiku un renesanses ekspozīcijas. Unikāla ir vācu 15.-16. gadsimta koka oriģinālskulptūru kolekcija. Skaists gotikas tēlniecības piemērs ir 15. gadsimta beigu nezināma tēlnieka darinājums - madonna.

Tēlniecības darbi papildina arī muzeja pastāvīgo Rietumeiropas mākslas ekspozīciju.